Vergil, Aeneid IV 129-159

Ōceanum intereā surgēns Aurōra relīquit.

It portīs iubare exortō dēlēcta iuventūs,130

rētia rāra, plagae, lātō vēnābula ferrō,

Massӯlīque ruunt equitēs et odōra canum vīs.

Rēgīnam thalamō cūnctantem ad līmina prīmī

Poenōrum exspectant, ostrōque īnsignis et aurō

stat sonipēs ac frēna ferōx spūmantia mandit.135

Tandem prōgreditur magnā stīpante catervā

Sīdoniam pictō chlamydem circumdata limbō;

cui pharetra ex aurō, crīnēs nōdantur in aurum,

aurea purpuream subnectit fībula vestem.

Nec nōn et Phrygiī comitēs et laetus Iǖlus140

incēdunt. ipse ante aliōs pulcherrimus omnīs

īnfert sē socium Aenēās atque agmina iungit.

Quālis ubi hībernam Lyciam Xanthīque fluenta

dēserit ac Dēlum māternam invīsit Apollō

īnstauratque chorōs, mixtīque altāria circum145

Crētesque Dryopesque fremunt pictīque Agathyrsī;

ipse iugīs Cynthī graditur mollīque fluentem

fronde premit crīnem fingēns atque implicat aurō,

tēla sonant umerīs: haud illō sēgnior ībat

Aenēās, tantum ēgregiō decus ēnitet ōre.150

Postquam altōs ventum in montīs atque invia lustra,

ecce ferae saxī dēiectae vertice caprae

dēcurrēre iugīs; aliā dē parte patentīs

trānsmittunt cursū campōs atque agmina cervī

pulverulenta fugā glomerant montīsque relinquunt.155

At puer Ascanius mediīs in vallibus ācrī

gaudet equō iamque hōs cursū, iam praeterit illōs,

spūmantemque darī pecora inter inertia vōtīs

optat aprum, aut fulvum dēscendere monte leōnem.

    此时朝阳一跃而起,把大海抛在了身下;

    欢欣的青年们伴着初生的晨曦从城门出发,                    130

    带着稀罕的猎网和圈套、矛头铁铸的长枪,

    马叙利的骑士和嗅觉灵敏的猎犬一涌而出。

    布匿人的菁英在门口等待在闺房中拖延的

    女王,紫金的旌旗下站立着骁勇的宝马,

    它们的马蹄作响,吐沫的口中嚼着缰绳。                        135

    良久她才现身,为浩浩荡荡的人群相拥,

    浑身披裹着漆冬风格襟边绘彩的斗篷,

    挎着金制的箭筒,头发也用金绳扎起,

    紫色的衣衫下隐隐见到金色的别针系紧。

    佛律癸亚的伙伴们和满心喜悦的伊乌路斯                        140

    也未缺席。俊美为他人所不及的领袖

    埃涅阿斯亲自将自己的队伍和她的汇合。

    就好像阿波罗动身离开冬日的吕喀亚和

    克珊图斯的河水,去拜访提洛的母亲家,

    重新将歌舞制定,此时围绕祭坛呼喊的有                        145

    克里特人、德律俄珀斯人和纹身的阿伽堤耳人;

    而他则步行于逡图斯的山脊,用柔软的绿叶

    压住流水般的秀发,再动手缠上金色冠冕,

    肩头羽箭窸窣作响——埃涅阿斯的脚步丝毫

    不比他慢,出众的面庞迸射出尊荣的光彩。                    150

     

    当他们进入高山,来到无路可走的绝境,

    就见到一群野生的雌山羊从巉岩顶上奔出,

    沿着山脊跑开;而从另一侧则有一群鹿

    行踪径直穿过敞阔的原野,飞尘在逃遁的

    身影后集聚——它们纷纷抛下群山而去。                        155

    而年少的阿斯卡纽斯乘着快马在山谷中

    喜不自胜,又是跟着这些,又是超过那些,

    盼着上天往乏力的兽群中送去口吐白沫的

    野猪,或者山巅走下一头金灿灿的雄狮。

    article Nav